Vai cilvēki ir spējīgi saprast delfīnus?

Cilvēku attieksme pret delfīniem ir īpaša, bet vai cilvēki ir spējīgi tos arī saprast? Cilvēki, jau kopš seniem laikiem, ir izcēluši delfīnus, citu jūras iemītnieku vidū. Senās Romas un Mezopotāmijas iedzīvotāji, rotāja savas vannas istabas ar freskām, uz kurām bija attēloti delfīni, to attēlus varēja sastapt arī uz monētām un rotaslietām. Senajā Grieķijā bija izdots likums, cilvēku, kurš nogalināja delfīnu, gaidīja tieši tāds pats liktenis. Bet to, ka delfīniem piemīt dziedināšanas spējas, kopš seniem laikiem zināja gan norvēģi, gan ķelti.

Speciālisti, kura strādā ar delfīniem apgalvo, ka viņu intelektuālās spējas ir ļoti augstas, tāpēc delfīni bieži vien tiek saukti arī par “jūras cilvēkiem”. Delfīnu smadzeņu svars ir 1,7 kilogrami, cilvēka smadzeņu svars – 1,4 kilogrami. Ir saprotams, ka smadzeņu masa ir jāvērtē attiecībā pret ķermeņa masu, te nu ir jāsaka, ka cilvēki vinnē. Bet par smadzeņu uzbūvi, mēs tā teikt nevaram, tāpēc, ka delfīna smadzenēs rievu ir daudz vairāk un tas liecina par to, ka viņu smadzenes ir spējīgas pārstrādāt daudz sarežģītas un daudzveidīgas informācijas.

Delfīniem ir vēl viena, ļoti interesanta īpašība – miega laikā, viņiem atslēdzas viena smadzeņu puslode, vai nu labā, vai nu kreisā. Laikā, kad viena no puslodēm atpūšas, otra kontrolē dzīvībai nepieciešamos procesus, piemēram, tādus kā, pacelšanās ūdens virspusē pēc kārtējās skābekļa devas. Tieši šīs īpašības dēļ, var rasties priekšstats, ka delfīni nekad neguļ.

Delfīni ir ļoti gudri un to jums var pateikt jebkurš cilvēks, kuram ir bijusi kāda saskarsme ar viņiem, arī delfīnu dresētāji. Delfīni, ne tikai atkārto viņiem iemācītos trikus, bet bieži vien to dara prieka pēc. Tieši tāpat, kā cilvēki, delfīni, kopš dzimšanas piešķir viens otram vārdus, tikai cilvēks tos nav spējīgs uztvert, tāpēc, ka tie ir izteikti ļoti augstās skaņās. Pētījumi ir pierādījuši, ka delfīniem piemīt unikāla atmiņa – viņi var atcerēties savu sugas brāli, ar kuru viņiem bija ļoti īsa satikšanās, aptuveni, pirms kādiem divdesmit gadiem.

Delfīnu mazuļu piedzimšana dabā ir process, kurš ir paslēpts no svešām acīm, bet delfīni nedzemdē vienatnē, viņi to dara savu bara biedru klātbūtnē, kuri ir gatavi briesmu brīdī pasargāt gan delfīnu mātīti, gan jaundzimušo mazuli.

Visiem dzīvniekiem patīk spēlēt dažādas spēles, arī delfīni nav izņēmums, viņiem patīk lekt, vizināties uz viņu mugurām, dzīties pakaļ, lūk tādas ir viņu spēles dabiskajā vidē. Bet, izņemot šīs izklaides, delfīniem vēl ir spēja radīt īpašas rotaļlietas, kuras sauc par “sudraba riņķim”.

Ātras galvas kustības un delfīna priekšā izveidojas vertikāls gredzens, kurš ir piepildīts ar burbulīšiem. Radītais brīnums ir spējīgs saglabāties ilgāku laiku, nepaceļoties virspusē, bet delfīns skatās uz to un it kā priecājas, kā mākslinieks, par radīto gleznu. Kad delfīnam ir apnicis skatīties uz savu mākslas darbu, viņš ar degunu izjauc riņķi un atbrīvoti burbulīši, tagad ir spējīgi pacelties virspusē. Delfīni no ūdens var izveidot ne tikai riņķus, bet arī sarežģītākas figūras, piemēram, lielas spirāles. Šos “māksla darbus” delfīni rada samērā reti, bieži vien ar šo rotaļu vairāk nodarbojas mazie delfīni un, parasti, mēdz to darīt vienatnē, kad blakus nav pieaugušo delfīnu.

Zinātniekiem vairs nav šaubu arī par to, ka delfīni māk runāt. Izņemot valodas žestus, delfīni izdod daudzveidīgas skaņas, arī ultravioletajā diapazonā. Parastai delfīna svilpošanai var izšķirt 32 veidus. Delfīni savā starpā apmainās nevis ar neapdomātiem klikšķiem un svilpieniem, bet ar pilnvērtīgu informāciju.

Ar delfīniem ir saistīta vel viena neparasta leģenda, bet varbūt patiesība? Kā jau mums ir zināms, tad saskaņā ar evolūcijas teoriju, dzīvība ir sākusies ūdenī un tad pārcēlusies uz sauszemi. Ar delfīniem, viss esot noticis otrādi, pirms aptuveni 70 miljoniem gadu viņi ir atstājuši sauszemi un pārvietojušies atpakaļ uz dzīvi ūdenī. Zinātnieku vidū, kādreiz dzimst doma, ka delfīni ir tie paši leģendārie atlanti. Kuru civilizācija noslēpumainā veidā pazuda no zemes virsas.

Attiecībā pret citiem zemūdens dzīvniekiem, delfīni var būt gan draudzīgi, gan agresīvi. Neskatoties uz to, ka haizivis uzbrūk delfīniem, tās pašas var būt pakļautas delfīnu bara uzbrukumam. Daudzi cilvēki uzskata delfīnus par mīļiem un jaukiem radījumiem, bet īstenībā, tas tā nav, ir zināmi gadījumi, kad delfīni uzbrūk cilvēkiem un pēdējā laikā, tas notiek arvien biežāk. Viena no versijā, tādu dzīvnieku uzvedību izskaidro ar to, ka cilvēki aizvien vairāk piesārņo jūras un okeānus ar dažādām ķīmiskām vielām un indēm.

Mūsdienās, dažās valstīs, ir pieņemts likuma, kurš aizliedz turēt delfīnus delfinārijos, tāpēc, ka tie tiek uzskatīti par personībām.