Mazliet par ēzeļiem

Pirmo reizi par mājdzīvnieku ēzelis kļuva Etiopijā un Somālijā, aptuveni, pirms, 6000 gadu. Mūsdienu ēzelim ir tieši tāds pats izskats, kā viņa priekštecim – afrikāņu ēzelim Equus asinus. Ēzelis ir vienīgais pieradinātais mājdzīvnieks, kura dzimtene ir Āfrika. Ēzeļus, kravu pārvadāšanai, sāka izmantot daudz agrāk nekā zirgus, kurus tajos laikos audzēja Āzijā, tikai priekš gaļas iegūšanas.

Ēzeļu pienam ir dziedinoša un brīnumaina substance. Indiešu zemnieki, jau kopš seniem laikiem, to izmanto, lai barotu mazus bērnus. Mūsdienās, veiktie zinātniskie pētījumi, atklāja, ēzeļu piena ķīmiskajā sastāvā ietilpst ļoti daudz oligosaharīdu – tie ir dabiski izveidojušies savienojumi, kuriem ir izteikta imunitāti stimulējoša iedarbība. Ēzeļu mātītes pienu dod slimniekiem, kuri slimo ar vēzi un AIDS. Bet, no stiprā dzimuma pārstāvjiem ir dzirdēts, ka šis piens iedarbojas labāk par viagru.

Seno ēģiptiešu kapenes liecina, ka Nīlas deltā, ēzeļi tika uzskatīti par kaut ko ļoti līdzīgu mūsdienu “Porsche” mašīnām. Tajos laikos tika uzskatīts tā, jo tev vairāk ēzeļu, jo augstāks ir tavs sociālais statuss, tāpēc nav brīnums, ka vienam otram ēzeļu turētājam piederēja, vairāk nekā tūkstotis ēzeļu. Ēzeļiem pa pēdām, atnāca arī tirdzniecība, tas notika tāpēc, ka ēzeļiem piemīt unikāla rakstura īpašība, viņi pacietīgi var stiept uz sevis smagumu, kurš ir 30% no viņu personīgā svara. Pateicoties ēzeļiem, pasaule spēra lielu soli tirdzniecības jomā.

Interesanti, bet vārds “donkey” parādījās salīdzinoši nesen, tāpēc, ka 1611. gadā, kad tika rakstīta “Karaļa Īzaka Bībele”, šis vārds netika lietots. Visticamāk, ka tas ir parādījies 18. gadsimtā, lai izvairītos no tā jucekļa, kurš turpināja augt vārdu “ass” un “arse” starpā. Oksfordas angļu valodas vārdnīca apgalvo, ka pirmsākumā, vārds “donkey” tika izrunāts kā atskaņa vārdam “monkey” un autori uzskata, ka tas ir cēlies no vārda “dun”, kurš nozīmēja brūnu vai pelēku krāsu.

Ēzeļu tēviņu, Anglijā sauc par jackass vai jack, bet ēzeļu mātīti par donkeyass vai jenny. Ja, par ēzeli izsakās kā par personību, tad saka Their Donkeyship.

Ēzeļiem ir sešdesmit divas hromosomas (par sešpadsmit vairāk nekā cilvēkam) un tas var krustoties gan ar zirgiem, gan ar zebrām. Ēzeļa un zirga krustojums tiek saukts par mūli. Mūļa tēviņu angliski sauc par john, mūļu mātīti ar molly. Zebras un ēzeļa krustojumu sauc par zeebrass vai zonkey. Tikai viens, no 10 000, šo hibrīdu ir spējīgs radīt pēcnācējus.

Nevienam nav noslēpums, ka ēzeļus uzskata par stulbiem un neiedomājami ietiepīgiem radījumiem. Patiesībā, ēzeļi ļoti labi jūt briesmas un spriešanas spējas viņiem arī ir attīstītas. Atšķirībā no zirgiem, kuri nobijušies var traukties nezināmā virzienā ar galvu reibinošu ātrumu, ēzeļi sastingst uz vietas un satricina gaisu ar skaļiem bļāvieniem. Ēzeļi ir arī vienīgie dzīvnieki, kuri satikušies ar lauvu, nesāks kāpties atpakaļ. Afrikāņu fermeri, mierīgi uztic savu aitu apsardzi ēzeļiem, kuri ir apliecinājuši sevi, kā lieliski apsargi. Suņi instinktīvi apiet ēzeļus ar līkumu, jo šie dzīvnieki ir pārāk trāpīgi…

1939. gadā, Anglijā nebija palicis vairāk par simts ēzeļiem. Mūsdienās to ir, aptuveni, 10 000. Aptuveni, 800 ēzeļiem, ir oficiāli atļauts strādāt pludmalēs, bet 75%, visu Anglijas ēzeļu, dzīvo speciālos rezervātos.

Katram ēzelim uz muguras ir tumšs krusts, daudzi uzskata, ka tas ir saglabājies kopš Jēzus Kristus iebraukšanas uz ēzeļa Jeruzalemē. Līdz 19. gadsimta vidum, Santa Klauss visur ceļoja sēdot uz ēzeļa.

Miris ēzelis, tiek uzskatīts par ļoti labvēlīgu zīmi, vajag tikai trīs reizes pārlekt tam pāri. Bet lai izārstētu klepu, vajag pagatavot sviestmaizi no viņa matiem. Bet ja jūs gribat atriebties savam ienaidniekam, tad jums vajag apbērt viņus ar ēzeļa pakavu atgriezumiem. 1869. gadā, ēzeļa gaļa tika pasniegta Kembridžas universitātes galdā, viens no padomes locekļiem atzīmēja, ka ēzeļa gaļa, atgādina gulbja gaļu.