Lielie meža dzīvnieki

Lāči ir slinki vai gudri dzīvnieki?

Daudzi cilvēki uzskata, ka lāči ir ļoti slinki un spēcīgi dzīvnieki, bet jāsaka, ka mēs par lāčiem zinām ļoti maz, nezinām to, kādi tie patiesībā ir.

Lāčiem kažoks sastāv no diviem slāņiem, tieši tāpat, kā suņiem, tiem ir biezs apakšvilnas slānis, un biezs, virsējās kārtas vilnas slānis, kurš to pasargā no ārējiem kairinātājiem. Vai vispār ir vērts runāt par to, cik biezs kažoks ir šim zvēram, ja ņemam vērā to, kādas temperatūras tas ir spējīgs pārdzīvot aukstā laikā?

Neskatoties uz to, ka daudziem no mums, arī par lāčiem ir izveidojušies aizspriedumaini uzskati, ir jāsaka, ka lāči ir ļoti gudri un saprātīgi dzīvnieki. Tie ir spējīgi patstāvīgi pieņemt lēmumu un izdarīt loģiskus secinājumus. Jautāsiet, kā tas kļuva zināms? Atbildēsim – tam ir pierādījumi, piemēram, lāču māka izvairīties no slazdiem – ieraugot slazdu, brūnais milzis iemetīs tajā akmeni vai arī uzvels tam virsū baļķi. Neticat? Nu tad dodaties uz mežu un pārbaudiet!

Lāči, savā dabiskajā vidē, dzīvo aptuveni 30 gadus, nebrīvē, zooloģiskajos dārzos, vēl mazāk. Līdz mūsdienām ir saglabājies tikai viens fakts, kurš apstiprina to, ka lācis ir nodzīvojis 47 gadus. Lāču vecums tiek noteiks ļoti interesantā veidā – tam tiek nogriezts dzerokļa zobs un tieši griezuma vietā, var redzēt gredzenus, pēc kuru skaita nosaka lāča vecumu.

Visiem lāčiem ir līkas kājas, tas ir saistīts ar skeleta uzbūvi, bet tas netraucē lāčiem skrienot attīstīt ievērojamu ātrumu. Maksimālais, fiksētais ātrums – 40 jūdzes stundā. Tas nozīmē, ka lācis ir spējīgs panāk skrienošu zirgu. Lāču suga ir ļoti daudzveidīga un tiem visiem ir atšķirīga nagu forma. Mēs visi labi zinām, ka lāča sitiens ar ķepu, var būt nāvīgs gan cilvēkam, gan arī citai, jebkurai dzīvai radībai, bet tas nav lāča svara dēļ. Visbiežāk, tieši nagi ir lāča galvenais ierocis, barības iegūšanai. Tiem lāčiem, kuri māk rāpties pa kokiem – nagi ir izliekti un ļoti stipri. Bet tiem lāčiem, kuri medī tikai uz zemes – nagi ir šauri, taisni un asi.

Tikai polārie lāči pieder pie plēsīgajiem dzīvniekiem, visi pārējie, šis sugas pārstāvji ēd gan gaļu, gan zāli.

Tad, kad lācis ir nomodā, tā pulss ir 40 sitieni minūtē, tad kad tas guļ – tas samazinās līdz 8 sitieniem 60 sekundēs.

Lāči redz krāsainus attēlus, tas nozīmē, ka pateicoties īpašajai acs uzbūvei, kura ir maksimāli līdzīga cilvēka acij, to redze ir pilnvērtīga.

Pieauguša lāča kuņģī, vienas ēšanas laikā var ietilpt 70 kg gaļas. Tas ļauj tam ilgu laiku nemeklēt barību.

Lāču mātītes vienmēr ir mazākas par lāču tēviņiem. Lai saprastu lāču patiesos gabarītus, ir jāsaka, ka normāls, vesels, pieaudzis lācis var svērt aptuveni 1500 kilogramus. Šis svars, netraucē lāčiem labi justies ūdenī un veikt lēcienus garās distancēs. Lāči var sajust medījumu zem sniega, 3 metru dziļumā un dzirdēt to, 32 kilometru attālumā.

Interesanti ir tas, ka baltajiem lāčiem ir tumša āda, precīzāk sakot, zem kažoka ir melna āda. To ir ieplānojusi daba, lai āda neciestu no spilgtajiem, polārās saules stariem.

Lāču iekšējos orgānus ļoti daudz izmanto medicīnā, tieši tāpēc, ļoti daudzi lāču veidi ir iekļauti Sarkanajā grāmatā.

Lācis, ziemas miegā, var gulēt no 75 līdz 195 dienām gadā. Bet ne jau visi lāči guļ ziemas miegu, piemēram, polārie lāči, neguļ vispār, tikai to mātītes, kad ir grūsnas.

Interesants fakts par pārošanos – lāčiem, tieši lāču mātītes nosaka, kurš būs to nākamais partneris. Lāču puišiem, šajā jautājumā nav vispār nekādas teikšanas. Lāču mātīte uzmanīgi vēro un var visu gadu nelaist sev klāt draugu, bet tad, kad ir izdarījusi galīgo izvēli, lāču mātīte vairs nekad (pat pēc partnera nāves) neizvēlas citu pāri.