Aizraujoši fakti par dzīvniekiem

  • Ja cīņu uzsāks lauva un baltais lācis, tad šajā cīņā uzvarēs baltais lācis.
  • Vidusmēra govs, dienas laikā izdala aptuveni 400 litrus metāna gāzes.
  • Vērši ir daltoniķi.
  • Indija dzīvo aptuveni 50 miljonu pērtiķu.
  • Gada laikā vista izdēj aptuveni 90 olu.
  • Gulbji ir vienīgie putni, kuriem ir dzimumloceklis.
  • Vienīgais suns, kura mēle nav rozā krāsā, ir čau – čau.
  • Zelta zivtiņas atmiņa ir trīs sekundes.
  • Vislielākais asinsspiediens ir žirafēm.
  • No visām dzīvajām radībā, tikai cilvēkiem un suņiem ir prostata.
  • Tropiskā mežā, desmit kvadrātmetros ir vairāk kukaiņu, nekā visā Novosibirskas pilsētā.
  • Stepē, vienā kvadrātkilometrā, ir vairāk kukaiņu, nekā cilvēku visā pasaulē.
  • Visgudrākie suņi ir borderkolliji.
  • Par visstulbākajiem suņiem tiek uzskatīti afgāņu kurti.
  • Lauvas var pāroties vairāk par 50 reizēm dienā.
  • Kamielis bez ūdens var iztikt divas nedēļas.
  • Žirafes bez ūdens var iztikt ilgāk nekā kamielis.
  • Žurkas bez ūdens var iztikt visilgāk.
  • Ķenguržurka ūdeni nedzer vispār. Viņai šķidruma vajag ļoti maz, tāpēc viņa pietiek tikai ar ēdienu, no kura viņa arī saņem nepieciešamo šķidruma daudzumu.
  • Kazas piens satur piecas reizes mazāk tauku, nekā govs piens. Govs piens uzsūcas stundu, kazas – 20 minūtes.
  • Vislielākie tīģeri ir Usūrijas tīģeri. Viņu augstums ir 115 cm, bet maksimālais ķermeņa garums – vairāk par 3 metriem, maksimālais svars – aptuveni 280 kg.
  • Vislielākais aligators tika noķerts Floridā, ASV. Tā garums bija 4 metri 35 cm, svēra tas gandrīz 297 kilogramus.
  • Bruņurupuču dzīves ilgums, ir gandrīz tāds pats, kā cilvēkam. Dažas bruņurupuču sugas dzīvo aptuveni 100 gadus.
  • Visātrākie sauszemes kukaiņi ir tarakāni. Tie var skriet ar ātrumu, seši ar pusi kilometri stundā.
  • Darba un apsardzes funkcijas pie skudrām izpilda mātītes. Skudru tēviņiem ir tikai viena funkcija – vairošanās.
  • 95% no visiem, dzīvajiem organismiem uz Zemes ir bezmugurkaulnieki.
  • Zinātniekiem ir zināmi 1 100 000 veidi posmkāju, 24 500 veidi zivju, 9 000 veidi zīdītāju un putnu, 8 000 veidu rāpuļu, 5 000 abinieku un 260 veidu augu.
  • Īrijā, Islandē, Grenlandē un Antarktīdā nav čūsku.
  • Basendži ir vienīgie suņi, kuri nerej.
  • Gigantiskajam tārpam miksīnai uz mēles atrodas zobi.
  • Pūces nav spējīgas sagremot dūnas, spalvas un kaulus. Viņas tos atvemj dažās stundas pēc ēšanas.
  • Spļaujošā Indijas kobra ir spējīga iespļaut indi savam upurim tieši acī no 2,4 metri liela attāluma.
  • Ievainots vai nobijies opusums krīt un tēlo mirušu, viņam paliek stiklainas acis, no mutes tek putas, bet no anālajiem dziedzeriem izdalās nepatīkama smaka. Pēc tam, kad briesmas ir beigušās, oposums atdzīvojas un kļūst vesels.
  • Tli mātītes piedzimst grūsnas.
  • Pieaugusi blakts gadu var dzīvot bez barības.
  • Tarantuls var dzīvot bez barības divus gadus.
  • Milzīgais Āzijas irsis dzeļ vissāpīgāk no visiem kukaiņiem.
  • Vienā gultā, vidēji dzīvo 6 miljardi putekļu ērcīšu.
  • Skudras neguļ.
  • Spāres var lidot jebkurā virzienā, uz priekšu, atpakaļ un uz sāniem. Tās ir visātrāk lidojošie kukaiņi, viņu ātrums var sasniegt 100 kilometru stundā.
  • Vienu trešdaļu, visas barības uz zemes, apēd kukaiņi.
  • Odi vairāk mīl bērnus, nevis pieaugušus cilvēkus, blondīnes vairāk nekā brunetes, viņu mīļākā krāsa – zila.
  • Pasaulē ir vairāk nekā 2500 veidu odu. Odi, nogalina visvairāk cilvēku, nekā visas citas dzīvās radības uz planētas, kopā ņemot.
  • Zīdītājiem asinis ir sarkanas, kukaiņiem – dzeltenas, bet omāriem – zilas.
  • Blusas ātrums lēciena sākumā ir lielāks nekā kosmiskās raķetes ātrums orbītā.
  • Zirneklis “Melnā atraitne” ir indīgāks par klaburčūsku.
  • Visas, savas dzīves garumā, viena bite saražo 1/12 tējkarotes daļu medus.
  • Bites nogalina vairāk cilvēku, nekā visas čūskas kopā ņemot.
  • Visstulbākais dzīvnieks pasaules vēsturē bija stegozaurs. Neskatoties uz to, ka viņš svēra 3 tonnas, viņa smadzenes bija tikpat lielas kā valrieksts.
  • Haizivis neslimo.
  • Haizivs skelets sastāv no skrimšļiem, kuri sastāda 60% no viņas svara.
  • Delfīni guļ ar vienu aiztaisītu ci.
  • Jaunpiedzimušais zilonēns sver aptuveni 100 kilogramus.
  • Ziloņu mātīte iznēsā zilonēnu 22 mēnešus.
  • Ziemeļamerikas opusuma mātītē pēcnācējus iznēsā 8 dienas.
  • Nofotografēt milzīgu kalmāru, cilvēkiem izdevās tikai 2006. gadā, tāpēc, ka šie dīvainie radījumi dzīvo no 200 metriem līdz vienam kilometram, zem ūdens.
  • Imperatorpingvīni ir spējīgi ienirt dziļumā līdz 500 metriem uz aizturēt elpu uz 18 minūtēm.
  • Kukaiņiem nav plaušu, tie elpo ar visu ķermeni.
  • Krokodiliem patīk rīt akmeņus, jo no tiem viņiem uzlabojas barības pārstrāde un pateicoties tiem, viņi var dziļāk ienirt.
  • Zilie vaļi – vislielākie dzīvnieki uz Zemes.
  • Vidēji liels zilonis sver mazāk, nekā vidēji liela zilā vaļa mēle.
  • Gazele, divas dienas pēc dzimšanas, var attīstīt ātrumu līdz 95 km/st.
  • Zirgi un govis guļ stāvot.
Lapsas mums blakus jeb ko mēs zinām par lapsām?

Lapsas… vai var tautas folklorā sameklēt vēl viltīgāku dzīvnieku par lapsu? Daudziem, pret šiem dzīvniekiem ir izveidojušies aizspriedumaini uzskaiti un tas viss tiek pamatots ar šo rudo dzīvnieku viltību. Bet interesanti ir tas, ka daudzi cilvēki, pat iedomāties nevar, kādas patiesībā ir lapsas.

Diez vai daudzi no mums zina to, ka lapsas pieder pie tiem retajiem zīdītājiem, kuras nesakošļā barību. Tās medījumu sarauj gabalos un šos gabalus norij kuņģī. Lapsām kuņģī ir specifisks, kuņģa sulas sastāvs, kurš momentāli sašķel pat vissarežģītākos un cietākos barības gabalus. Tieši tāpēc, lapsas tik ilgu laiku var iztikt bez barības, jo to kuņģī vienmēr būs barības paliekas, no iepriekšējās ēdienreizes. Uzbrukumi lapsām, visbiežāk notiek ziemā un tas ir viņu skaistās astes dēļ. Tieši ziemā, pēc sezonas un kažoka maiņas – lapsas kažoks vislabāk der apģērba šūšanai (lai arī cik nežēlīgi tas skan, bet tā tas arī ir).

Lapsām ir īpašas, īpatnējas ķepas, jāsaka, ka ne jau tieši pašas ķepas, bet to apmatojums. Izņemot parasto apmatojumu, tām uz ķepām ir neredzami matiņi, kuri, sajūt vēja virzienu. Tieši tie, kalpo lapsām par kompasu un sava veida orientieri, kurš parāda, rudajai plēsējai, pareizo ceļu. Lapsas, pēc savas būtības ir ļoti līdzīgas vilkiem. Tās ir tieši tādas pašas vientuļnieces, kā vilki un dzīvo arī pēc tādiem pašiem principiem, kā vilki. Tās klaiņo tur kur tām patīk un tās var iet bojā pēc sava pāra pazaudēšanas.

Lapsas ēd arī kritušos dzīvniekus. Tieši tā, izņemot grauzējus, tārpus un pat kukaiņus, lapsa neatteiksies pamieloties arī kritušiem dzīvniekiem, pat ja to līķis jau būs diezgan pamatīgi satrūdējis.

Lapsas, medībās dodas naktī. Tāds likums tiek nodots no paaudzes uz paaudzi, vecākās lapsas māca jaunos lapsēnus kā vajag uzvesties, lai tie paliktu nepamanīti un kā vajag izvairīties no briesmām. Jāatzīmē arī tādas fakts, ka lapsu suga ir spējīga izdzīvot jebkuros apstākļos. Tās lieliski māk pielāgoties cilvēkiem un ir spējīgas dzīvot tiem blakus, rakt alas zemē vai mālos, gulēt kokos, ja ir iespēja tajos uzrāpties.

Bet par lapsas gudrību, viennozīmīgi var teikt, ka tas nav nekāds izdomājums. Maz kas zina, ka lapsa ir spējīga izdot skaņas, kuras ir ļoti līdzīgas ar citu zīdītāju skaņām. Suņa riešanu, vilku gaudošanu, lauvas rēcienu. Pat, daži putni, jauc savu ciltsbrāļu dziedāšanu ar lapsas viltīgo murrāšanu, kura jau ir uzasinājusi zobus jauna upura apēšanai.

Cilvēki ir pieraduši, ka lapsas vienmēr ir rudas, bet ļoti augstu novērtētas ir arī melnās lapsas, kā arī rudās lapsas ar melnu krustu uz muguras, bet tās ir ļoti reti sastopamas. Par tādas lapsas ādu, izsolēs, bieži vien tiek piedāvātas galvu reibinošas summas.

Interesanti ir tas, ka tautas folklorā, lapsa vienmēr ir viltīga un ļoti nepateicīga “sieviņa”, kura tikai guļ un vēro, ko un kā labāk ir nozagt. Patiesībā, lapsas nav zagles. Tās ir īstas mednieces, kuras dodoties medībās, nepaņem svešu medījumu, tāpēc, ka to godīguma “kodekss”, to neatļauj. Jā, tāds kodekss patiešām eksistē. Naktī lapsas apmāca arī savus pēcnācējus, māca tos patstāvīgi meklēt sev barību. Lapsas nedalās ar ēdienu par ar savu otro pusīti. Mīlestība, ir un paliek mīlestība, bet barība pašam vien ir jāsarūpē. Arī ezotērikā lapsa tiek apveltīta ar velnišķīgu spēku, tāpēc, ka lieliski orientējas tumsā, pārdzīvo pat vissarežģītākās dabas katastrofas un tai uz muguras, bieži vien, ir attēlots krusts. Līdz šim brīdim, neviens tā arī nezina, no kurienes rodas šis attēls, tāpēc, ka ne suņiem, ne vilkiem, tāda kažoka īpatnība nav novērota. Krusts var būt tikai uz lapsas muguras. Uguns dēmons – tā lapsu sauca Senajā Skandināvijā un Romā. Tajos laikos bija pieņemts upurēt lapsas viņpasaules spēkiem, tas tika uzskatīts par garu pielabināšanu, lai viņi pieņemtu debesīs nomirušo cilvēku garus.

Der atcerēties, ka lapsa ir meža dzīvnieks un tie, kuri grib turēt mājās lapsu mīkstās rotaļlietas vietā, var par tādu ideju dārgi samaksāt. Jā, lapsa var izlikties, būt paklausīga un mīļa, tik ilgi, kamēr tai šī spēle neapniks. Tās, tieši tāpat kā hiēnas un gepardi, ir gatavas uzbrukt cilvēkam vai jebkuram citam mājdzīvniekam, tajā brīdī, ka viņi tām neļaus realizēt savus dabiskos instinktus (medības, pāra meklēšana, pēcnācēju radīšana). Tāpēc, ļoti labi apdomājiet, vai ir vērts ņemt lapsu mājās un turēt to nebrīvē.

Lapsas ir vienas no lielākajām slimību pārnēsātājām. Tas ir tāpēc, ka tās ēd kritušus dzīvniekus. Lapsas uzņems slimību un nodod to tālāk, citiem meža iemītniekiem.

Lapsa lapsēnus pieskata 7 mēnešus, tad dodas prom no alas neraizējoties par to, vai tie izdzīvos, jo tai atkal ir pienācis laiks pāroties.

Medību laikā, ne visi suņi ir gatavi doties cīņā ar šo rudo skaistuli, no tās var baidīties, pat nopietni medību suņi.

Lāči ir slinki vai gudri dzīvnieki?

Daudzi cilvēki uzskata, ka lāči ir ļoti slinki un spēcīgi dzīvnieki, bet jāsaka, ka mēs par lāčiem zinām ļoti maz, nezinām to, kādi tie patiesībā ir.

Lāčiem kažoks sastāv no diviem slāņiem, tieši tāpat, kā suņiem, tiem ir biezs apakšvilnas slānis, un biezs, virsējās kārtas vilnas slānis, kurš to pasargā no ārējiem kairinātājiem. Vai vispār ir vērts runāt par to, cik biezs kažoks ir šim zvēram, ja ņemam vērā to, kādas temperatūras tas ir spējīgs pārdzīvot aukstā laikā?

Neskatoties uz to, ka daudziem no mums, arī par lāčiem ir izveidojušies aizspriedumaini uzskati, ir jāsaka, ka lāči ir ļoti gudri un saprātīgi dzīvnieki. Tie ir spējīgi patstāvīgi pieņemt lēmumu un izdarīt loģiskus secinājumus. Jautāsiet, kā tas kļuva zināms? Atbildēsim – tam ir pierādījumi, piemēram, lāču māka izvairīties no slazdiem – ieraugot slazdu, brūnais milzis iemetīs tajā akmeni vai arī uzvels tam virsū baļķi. Neticat? Nu tad dodaties uz mežu un pārbaudiet!

Lāči, savā dabiskajā vidē, dzīvo aptuveni 30 gadus, nebrīvē, zooloģiskajos dārzos, vēl mazāk. Līdz mūsdienām ir saglabājies tikai viens fakts, kurš apstiprina to, ka lācis ir nodzīvojis 47 gadus. Lāču vecums tiek noteiks ļoti interesantā veidā – tam tiek nogriezts dzerokļa zobs un tieši griezuma vietā, var redzēt gredzenus, pēc kuru skaita nosaka lāča vecumu.

Visiem lāčiem ir līkas kājas, tas ir saistīts ar skeleta uzbūvi, bet tas netraucē lāčiem skrienot attīstīt ievērojamu ātrumu. Maksimālais, fiksētais ātrums – 40 jūdzes stundā. Tas nozīmē, ka lācis ir spējīgs panāk skrienošu zirgu. Lāču suga ir ļoti daudzveidīga un tiem visiem ir atšķirīga nagu forma. Mēs visi labi zinām, ka lāča sitiens ar ķepu, var būt nāvīgs gan cilvēkam, gan arī citai, jebkurai dzīvai radībai, bet tas nav lāča svara dēļ. Visbiežāk, tieši nagi ir lāča galvenais ierocis, barības iegūšanai. Tiem lāčiem, kuri māk rāpties pa kokiem – nagi ir izliekti un ļoti stipri. Bet tiem lāčiem, kuri medī tikai uz zemes – nagi ir šauri, taisni un asi.

Tikai polārie lāči pieder pie plēsīgajiem dzīvniekiem, visi pārējie, šis sugas pārstāvji ēd gan gaļu, gan zāli.

Tad, kad lācis ir nomodā, tā pulss ir 40 sitieni minūtē, tad kad tas guļ – tas samazinās līdz 8 sitieniem 60 sekundēs.

Lāči redz krāsainus attēlus, tas nozīmē, ka pateicoties īpašajai acs uzbūvei, kura ir maksimāli līdzīga cilvēka acij, to redze ir pilnvērtīga.

Pieauguša lāča kuņģī, vienas ēšanas laikā var ietilpt 70 kg gaļas. Tas ļauj tam ilgu laiku nemeklēt barību.

Lāču mātītes vienmēr ir mazākas par lāču tēviņiem. Lai saprastu lāču patiesos gabarītus, ir jāsaka, ka normāls, vesels, pieaudzis lācis var svērt aptuveni 1500 kilogramus. Šis svars, netraucē lāčiem labi justies ūdenī un veikt lēcienus garās distancēs. Lāči var sajust medījumu zem sniega, 3 metru dziļumā un dzirdēt to, 32 kilometru attālumā.

Interesanti ir tas, ka baltajiem lāčiem ir tumša āda, precīzāk sakot, zem kažoka ir melna āda. To ir ieplānojusi daba, lai āda neciestu no spilgtajiem, polārās saules stariem.

Lāču iekšējos orgānus ļoti daudz izmanto medicīnā, tieši tāpēc, ļoti daudzi lāču veidi ir iekļauti Sarkanajā grāmatā.

Lācis, ziemas miegā, var gulēt no 75 līdz 195 dienām gadā. Bet ne jau visi lāči guļ ziemas miegu, piemēram, polārie lāči, neguļ vispār, tikai to mātītes, kad ir grūsnas.

Interesants fakts par pārošanos – lāčiem, tieši lāču mātītes nosaka, kurš būs to nākamais partneris. Lāču puišiem, šajā jautājumā nav vispār nekādas teikšanas. Lāču mātīte uzmanīgi vēro un var visu gadu nelaist sev klāt draugu, bet tad, kad ir izdarījusi galīgo izvēli, lāču mātīte vairs nekad (pat pēc partnera nāves) neizvēlas citu pāri.